Lai risinātu šo problēmu, pētnieki ir izmēģinājuši dažādas virsmas apstrādes metodes. Starp tiem lāzera šoka peans (LSP) ir piesaistījis daudz uzmanības, pateicoties tam lieliskajai virsmas integritātei. Liels skaits pētījumu parādīja, ka, lai arī lāzera šoka peings ir sasniedzis ievērojamus rezultātus, lai uzlabotu titāna sakausējumu noguruma un berzes īpašības, ietekme uz nodiluma īpašībām un ar to saistītajiem stiprināšanas mehānismiem joprojām ir nepieciešama dziļuma izpēte.
Šajā darbā autori sistemātiski pētīja gradienta mehāniskās īpašības, virsmas morfoloģiju, enerģijas izkliedes, mikrostruktūras evolūciju un titāna sakausējumu dislokācijas izturēšanos pirms un pēc berzes testiem, izmantojot dažādas mikroskopiskas metodes un enerģijas balstītas analīzes metodes.
Pētījuma rezultāti rāda, ka lieliskā titāna sakausējumu nodiluma izturība, kas izriet no virsmas rūdīta slāņa sinerģiskā iedarbības, atlikušā spiedes sprieguma un gradienta nanokristāliskā - amorfā apakšdaļas struktūras attīstības. Šie faktori efektīvi kavē matricas materiāla noņemšanu un var pielāgoties lieliem plastmasas celmiem, kas saistīti ar slīdēšanas apstākļiem.
Konkrēti, LSP ļauj TC6 sakausējumam būt lieliskām nodilumam - izturīgām īpašībām, un nodiluma ātrums tieši samazinās par 51,9%. Berzes procesa laikā gradienta nanokristāli veicina nanokristālisko - amorfu struktūru veidošanos, un mijiedarbība starp šo struktūru un darba - sacietējušo slāni vēl vairāk uzlabo satraukuma sniegumu.
Pēc LSP apstrādes TC6 sakausējuma šķērsgriezuma morfoloģija parāda minimālu plastisko deformāciju un nav acīmredzamu defektu. Uz virsmas veidojas nocietināts slānis, apmēram 260 μm dziļš un atlikušais spiedes sprieguma slānis, apmēram 1780 μm dziļums. Salīdzinot ar neapstrādātu paraugu, LSP apstrādātā parauga maksimālā vickers cietība palielinās par aptuveni 12,8%, un maksimālais atlikušais spiedes spriegums sasniedz 672,47MPa.
LSP inducē gradienta mikrostruktūras veidošanos, ieskaitot nanokristālisko slāni un apakšgraudus apmēram 5 μm dziļumā, un sub -struktūru ar augstu blīvuma dislokāciju aptuveni 50 μm dziļumā. Fāzes un fāzes graudu uzlabošanu izraisa dislokācijas kustība, piemēram, dislokācijas reizināšana, sapīšanās, ievietošana, pārkārtošanās un iznīcināšana.
Turklāt LSP nedaudz samazina parauga berzes koeficientu. Berzes spēka - pārvietojuma - slodzes diagrammas, izkliedētās enerģijas un virsmas nodiluma morfoloģijas - analīze parāda, ka LSP nemaina slīdēšanas laukumu vai kopējo sistēmas enerģiju, bet gan samazina šķembu bedru lielumu un nodilusi gružus. Mazāki nodiluma gruži ir noderīgi blīva sablīvēta slāņa veidošanai, kas var labi aizsargāt matricu.
Salīdzinot ar neapstrādāto paraugu, LSP apstrādātā parauga straujš bedres dziļums samazinās no 10,8 μm līdz 8,5 μm, nodiluma ātrums samazinās no 4,147 × 10⁻⁶ mm³n⁻¹m⁻¹ līdz 1,996 × 10⁻⁶ mm³n⁻¹m⁻¹, un nodiluma ātruma samazinājums ir tikpat liels kā 51,9%.
Rezumējot, lāzera šoka peanss rada izcilas nodiluma - izturīgas titāna sakausējumu īpašības, izraisot stabilus gradienta nanokristālus, nodrošinot jaunas idejas titāna sakausējumu virsmas mikrostruktūras mērķtiecīgai optimizācijas projektēšanai un nodrošinot nozīmīgu ieguldījumu aero attīstībā - dod dzinēju un citu lauku.
