Pētniecības fons Netradicionālu naftas un gāzes resursu attīstība ir padarījusi slānekļa eļļu par svarīgu enerģijas avotu. Tiek uzskatīts, ka CO₂ lūzuma tehnoloģija spēj palielināt lūzumu sarežģītību un uzlabot naftas un gāzes ražošanu. Tomēr dažos kontinentālā slānekļa eļļas laukos faktiskie rezultāti nav apmierinoši. Tas liek mums dziļi izpētīt CO₂ ietekmi uz slānekļa rezervuāriem, lai labāk vadītu slānekļa eļļas attīstību.
Pētniecības metodes (1) Eksperimentālais dizains Šajā pētījumā tiek izmantoti nano -ievilkuma eksperimenti, lai izpētītu CO₂ apstrādes ietekmi uz slānekļa lūzuma virsmu mikro mehāniskajām īpašībām un pēc tam analizētas lūzuma vadītspējas izmaiņas. UMT - 1 nano - mehāniskās testa sistēma un skenēšanas elektronu mikroskops (SEM) tiek izmantoti, lai veiktu detalizētu slānekļa paraugu analīzi. Pēc paraugu apstrādes ar Co₂ - ūdens šķīdumu cietību un ievilkuma dziļumu mēra ar nano -ievilkuma testiem. Turklāt fiziskās simulācijas eksperimentālo aprīkojumu izmanto, lai izpētītu slānekļa lūzumu vadītspējas un poru caurlaidības izmaiņas pirms un pēc ārstēšanas. (2) Eksperimentālais process nano -ievilkuma eksperimentā, eksperimentālie apstākļi tiek precīzi kontrolēti, un slānekļa paraugi pirms un pēc apstrādes tiek pārbaudīti, lai iegūtu cietības un ievilkuma dziļuma datus. Fiziskās simulācijas eksperiments imitē slānekļa rezervuāru faktisko situāciju un novēro CO₂ ārstēšanas ietekmi uz poru caurlaidību dažādos apgabalos (tuvu - lūzuma laukums un tālu no lūzuma laukuma).
Pētījuma secinājumi (1) Mikro -mehānisko īpašību izmaiņas CO₂ apstrāde ievērojami ietekmē slānekļa lūzuma virsmu mikro mehāniskās īpašības. Pēc apstrādes slānekļa virsmas cietība tiek samazināta par aptuveni 22,54%, un ievilkuma dziļums tiek palielināts par 15,83%. Tas norāda, ka Co₂ mīkstina slānekļa virsmu, kā rezultātā lūzumos tiek dziļāk iestrādāti propordi, tādējādi ievērojami samazinot lūzuma vadītspēju. (2) Atšķirības lūzumu vadītspējā un poru caurlaidībā CO₂ ārstēšanas ietekme uz lūzumu vadītspēju un poru caurlaidību dažādās jomās ir ievērojami atšķirīga. Tiek uzlabota poru caurlaidība tuvākajā lūzuma zonā, kas var būt tāpēc, ka CO₂ darbība zināmā mērā ir mainījusi vietējo poru struktūru. Tomēr caurlaidība tālajā - no - lūzuma laukuma ir ievērojami bojāta, un caurlaidības zudums pēc CO₂ ārstēšanas pārsniedz 70%. (3) Ietekme uz ilgstošu ražošanas jaudu, kas saistīta ar lūzumu vadītspējas un matricas caurlaidības samazināšanos, tiek sabojāta ilgtermiņa ražošanas spēja. Izstrādājot augstas māla slānekļa rezervuārus, rūpīgi jāapsver veidošanās bojājumi, ko var izraisīt CO₂ sadalīšana. Lai arī CO₂ sašķelšana sākotnēji palielina slānekļa eļļas ražošanu, ilgtermiņā, ņemot vērā matricas caurlaidības un lūzuma vadītspējas bojājumus, tas var ietekmēt ilgstošu naftas urbumu ražošanu.
Secinājumi un perspektīvas Šis pētījums precizē CO₂ iespējamo bojājuma mehānismu lūzuma vadītspējai un matricas caurlaidībai slānekļa rezervuāros, kuriem ir svarīga nozīme slānekļa eļļas eļļas attīstības stratēģiju optimizēšanai un samazināšanas veidošanas bojājumiem. Nākotnē mēs tālāk izpētīsim mijiedarbības mehānismu starp CO₂ un slānekļa rezervuāriem, izpētīsim efektīvākas laktēšanas tehnoloģijas un pasākumus, lai uzlabotu slānekļa eļļas attīstības priekšrocības. Tajā pašā laikā ir arī jāveic plašāka pārbaude un pielietošana kombinācijā ar faktiskajiem naftas lauka datiem, lai sniegtu lielu atbalstu slānekļa naftas rūpniecības ilgtspējīgai attīstībai.
