Pirmkārt, balstoties uz testa rezultātiem, tika izveidots modelis, lai dinamiski aprakstītu perforāciju iekšējās sienas erozijas morfoloģiju. Pārbaudes rezultāti rāda, ka, palielinoties smiltīs koncentrācijai smiltīs, pārnēsājams šķidrums, gan perforācijas iekšējās sienas maksimālais diametrs pēc erozijas, gan sūknēšanas spiediena kritiena amplitūda pakāpeniski palielinās. Tas norāda, ka lielāka smilšu koncentrācija saasinās apvalka iekšējās sienas eroziju, tādējādi ietekmējot sadursmes efektu un darbojoties darbojošos instrumentu drošību.
Otrkārt, tika konstatēts, ka proppantu adhēzijas slāņa biezums uz apvalka iekšējās sienas pakāpeniski palielinās no papēža gala līdz labklājības purngala galam. Šī tendence samazinās apakšējā līmeņa apvalka iekšējo diametru par aptuveni 35 mm, radot izaicinājumus būvniecības un instrumentu skriešanas laikā.
Turklāt, pakāpeniski palielinoties smilšu koncentrācijai, apvalka papēža galā pakāpeniski palielinās adhēzijas daudzums, un adhēzijas daudzums purngalā pakāpeniski samazinās, kas erozijas procesa laikā atspoguļo atšķirības dažādās pozīcijās. Turklāt, palielinoties smilšu koncentrācijai smiltīs, kas satur šķidrumu, arī pakāpeniski palielinās arī propanta drupināšanas pakāpe pēc erozijas un palielinās gružu īpatsvars. Tas ietekmēs šķidruma šķidruma veiktspēju, izraisot šķidruma viskozitātes samazināšanas amplitūdu pēc erozijas, lai vispirms palielinātu un pēc tam samazinātu, maksimālais samazinājums sasniedzot 52%.
Visbeidzot, pamatojoties uz iepriekš minētajiem testa rezultātiem, tika izveidots skaitlisks modelis proppantu migrācijai ar lielas apvalka ātruma eroziju, lai analizētu proppantu daļiņu migrācijas likumu apvalkā. Šis modelis ne tikai pārbauda modeli, lai dinamiski aprakstītu perforāciju iekšējās sienas erozijas morfoloģiju, bet arī nodrošina svarīgu pamatu būvniecības parametru optimizēšanai horizontālā akas šķelšanās un instrumenta darbības riska samazināšanai aizsprostojumā.
Noslēgumā jāsaka, ka, izmantojot virkni testu un modeļa izveidošanas, šis pētījums dziļi atklāj lejteces uzvedības raksturlielumus ar augstu apvalka ātruma eroziju horizontālā urbuma tilpuma sadalīšanā, nodrošina lielu atbalstu turpmākai attīstībai un optimizācijai šajā jomā, un paredzams, ka tai būs svarīga vadošā loma faktiskajā sacelšanās uzbūvēšanā, samazinot būvniecības riskus un uzlabojot zāļu efektus.
