ASV sankcijām pret Krievijas enerģētikas gigantiem ir tālejošas sekas Ķīnas naftas sektorā, kur valsts un privātie naftas pārstrādes uzņēmumi saskaras ar pieaugošu spiedienu nodrošināt piegādes bez sankcijām.
Pat 20% no Ķīnas jēlnaftas importa - aptuveni 2 Mbpd šī gada pirmajos deviņos mēnešos - nāk no Krievijas, kas ir viens no valsts galvenajiem naftas avotiem pārstrādei tādos produktos kā dīzeļdegviela, benzīns un plastmasa.
Trampa administrācijas Rosņeftj PJSC un Lukoil PJSC iekļaušana melnajā sarakstā ir jaunākais no ASV, Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes atklātajiem pasākumiem, kuru mērķis ir Krievijas jēlnaftas pircēji un to daļa Maskavas kases aizpildīšanā un tās kara finansēšanā Ukrainā. Saskaņā ar ASV valdības sniegto informāciju darījumi, kuros iesaistīti abi uzņēmumi, ir jāatceļ līdz . 21. novembrim.
Risks Ķīnai un Indijai, Krievijas lielākajiem klientiem, ir tāds, ka, iesaistoties uzņēmējdarbībā ar partneriem, uz kuriem attiecas sankcijas, uzņēmumi paši var tikt pakļauti kropļojošām sekundārajām sankcijām. Tie atšķiras no izslēgšanas no Rietumu banku sistēmām un dolāra piekļuves līdz Rietumu ražotājiem, tirgotājiem, nosūtītājiem un apdrošinātājiem, kas ir starptautisko preču tirgu dzīvības spēks.
Tirgotāji saka, ka visvairāk satrauc rietumu uzņēmumu kā investoru un operatoru loma lielākajos naftas{0}}ražošanas reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Ķīnas un Indijas uzņēmumi, kas izvēlas turpināt sadarbību ar uzņēmumiem, kuriem noteiktas sankcijas, tiek atstumti vai izslēgti no ievērojama projektu daudzuma.
Ja viņi izvēlēsies ievērot sankcijas, viņiem tiks pārtraukta lielā mērā subsidētā naftas piegāde, kas ir palīdzējusi uzturēt zemas enerģijas cenas patērētājiem un rūpniecībai. Turklāt pircēji ārpus Ķīnas un Indijas cīnās ar ietekmi uz Lukoil, kam ir interese par Irākas Basrah projektu un Kaspijas cauruļvadu konsorciju Vidusāzijā.
Ceturtdien Ķīna reaģēja uz ASV soli, jo naftas fjūčeri pieauga.
Ķīna konsekventi ir bijusi pret vienpusējām sankcijām, kurām nav pamata starptautiskajās tiesībās un kuras nav sankcionējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome," sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis Guo Dzjakuns, atbildot uz jautājumu par ASV pasākumiem ministrijas ikdienas preses konferencē.
Pagājušajā nedēļā Apvienotās Karalistes centieni iekļaut melnajā sarakstā Rosņeftj un Lukoil, kā arī Ķīnas Shandong Yulong Petrochemical Co. saistībā ar Krievijas importu, jau sabiedēja tirgotājus. Rietumu uzņēmumi kopš tā laika ir kļuvuši piesardzīgi par piegādi privātajam-attīrītājam. Papildu ASV sankcijas nesen tika noteiktas tādām galvenajām Ķīnas ostām kā Rižao un Dondzjakou, kas ir nozīmīgi Krievijas un Irānas naftas cauruļvadi.
Krievijas{0}}Ķīnas milzu tirdzniecības pamatā ir ilgtermiņa darījums starp Rosņeftj un valstij- piederošo China National Petroleum Corp. par ESPO jēlnaftas iegādi pa cauruļvadu Dacjinas ziemeļu reģiona naftas pārstrādes rūpnīcām bez jūras. Tirgotāji saka, ka šīs pārstrādes rūpnīcas ir ļoti atkarīgas no Krievijas izejvielām, padarot tās īpaši neaizsargātas pret jebkādiem traucējumiem.
Tomēr nav skaidrs, vai šīs cauruļvada plūsmas - aptuveni 800 000 bpd - ietekmēs sankcijas, kas paredzētas valdībai-līdz{5}}valdībai projektam. CNPC nekavējoties neatbildēja uz e-pasta ziņojumu, kurā tika lūgts komentēt. Arī telefona zvani firmai netika atgriezti.
Rosņeftj un Lukoil arī ierindojas starp ESPO pārdevējiem no Krievijas austrumu ostas Kozmino līdz privātajiem pārstrādes uzņēmumiem, kas sagrupēti Šaņdunas provincē un piekrastē.
Abas kompānijas pagājušajā gadā piegādāja aptuveni ceturto daļu no Krievijas naftas eksporta uz Ķīnu, sacīja datu analītikas uzņēmums Kpler.